Bija atbraukusi korespondente Anda Asere no Dienas Biznesa. Sanāca ļoti jauks raksts. Oriģināls ir DB.lv. Bet tiem kam nav pieeja arhīvam pilns raksts ir zemāk. Šeit ir avīzes ieskanētais variants.
Bērzi ir mana stihija
Publicēts: 05.09.2011
Autors: Anda Asere
Bērzu sulā, tāpat kā vīnā, ir zemes enerģija, kas dod spēku dzīvot un strādāt
«Gribas kaut ko tādu, kas ir unikāls konkrētai vietai, kas tāds, kas mums nodots no paaudzes paaudzē un brīžiem šķiet pārāk pašsaprotami. Gribējās pieiet tam nopietnāk un paskatīties, kas no tā sanāks,» saka Linards Liberts, bērzu sulas pārstrādes SIA Sula vadītājs. 18 gadu vecumā viņš sāka nodarboties ar bērzu pirtsslotām, tirgoja tās gan Rimi, gan Statoil u.c. tirdzniecības vietās, bet tieši pirms krīzes uzņēmumu pārdeva. Desmit gadu laikā tas bija apnicis un iestājusies rutīna: «Nekādas iekāres vairs nebija.» Taču dažus gadus pēc tam viņš tik un tā atgriezās pie bērziem, vienīgi citā veidā. «Es esmu sapratis, ka bērzi ir mana stihija.» To labi raksturo viņa apakšdelms, ko rotā bērzlapiņas tetovējums - tā vien šķiet, ka tā ir pavisam īsta lapiņa, kas palikusi uz ādas pēc pēršanās pirtī.
SIA Sula piedāvājumā ir gan klasiskās, raudzētās bērzu sulas ar peldošām rozīnēm, gan nepasterizēta bērzu sula ar krustnagliņām. «Tā nav ne karsēta, ne pasterizēta, nav arī cukura,» ar lepnumu saka Linards. Pirmais produkts, ko uzreiz pieprasīja pavārs Mārtiņš Rītiņš, bija bērzu sulas sīrups, ko izmanto kā garš-vielu. Lai to iegūtu, bērzu sulu vairākas diennaktis nelielā mājiņā, ko Linards sauc par Cukura namiņu, karsē, līdz sulas apjoms sarucis vairākas reizes un iegūts tumšs sīrups - pēc izskata līdzīgs biezajam balzamiko etiķim.
Uzņēmums klasificējas kā pārtikas ražotājs. «Viss ir vienkārši, ja ir kaut kāda sajēga, kā to darīt. Man ir bijusi kafejnīca, tāpēc es baigi neiespringu. Jāseko, ko drīkst darīt, kādā secībā, tad arī nav nekādu problēmu,» viņš teic. Drīzumā paredzēts nokārtot dokumentus, lai varētu ražot vīnu un bērzu sulu dzērienu, kas atgādina šampanieti - burbulīši glāzē danco pat 40 minūtes. Linards domā, ka tas varētu būt īsti piemērots dzēriens Latvijas proklamēšanas dienai vai citiem svētkiem: «Kāpēc nedzert kaut ko uz vietas ražotu?»
Kādreiz no bērzu sulas varētu taisīt arī tādu kā jogurtu, taču ne uz piena bāzes. «Bērzu sulā ir daudz barības vielu - sākumā nav manāmas, bet vispār ir ļoti daudz. Tāpēc vēl jāveic eksperimenti, bet teorētiski varētu dabūt ko aktimeliem līdzīgu. Ir tik daudz cilvēku, kas nepanes laktozi, vegāni utt., bet viņiem tādas baktērijas teorētiski vēderā vajag,» saka Linards. Iecerēts visus produktus sertificēt un iegūt bio sertifikātu. Latvijā mazāk, bet citur tas esot ļoti svarīgi. «Ja tev ir Eiropā izsniegts bioloģiskais sertifikāts, tas ir apliecinājums, ka tavs produkts jau ir kāda vērtība,» viņš saka.
Negrib konveijeru
Sulas Linards sāka tirgot tikai vasaras otrajā pusē. Vienreiz viņš bijis Kalnciema ielas tirdziņā un ir sajūsmā par tur valdošo atmosfēru. Sulas nopērkamas Rāmkalnos, kur labprāt ņemot pretī dažādus jocīgus latviešu darinājumus, un Linards cer, ka līdz pavasarim pietiks ar šogad saražoto. «Realizācija vēl nav tik gigantiska un es arī negribu, lai tas pārvēršas konveijerā. Es tomēr gribu ielikt roku darbu, lai es būtu klāt procesā, nevis mašīna vai simt cilvēku kaut ko dara un es tikai iekasēju naudu. Mērķis ir, lai būtu labi man un citiem,» acīm mirdzot, stāsta Linards, kurš biznesu uzsācis ar Hipotēku bankas Starta programmas atbalstu. Nesen Linards viesojās vecākajā vīna darītavā Austrijā. Saimniece ar savu lielo ģimeni tur mierīgi dzīvo un viņu neuztrauc ne banka, ne laika apstākļi, ne prese, jo viņai ir vīns, kas maksā pietiekami dārgi, un tā ir pietiekami daudz - kā tāda zelta rezerve.
«Viņai nav jāuztraucas par naudu, jo tā vienkārši ir. Līdz tādam līmenim būtu vērts tiekties. Kad esi neatkarīgs, neievēro negācijas, kas notiek apkārt, bet dari to, kas tev sanāk, un sanāk ļoti labi, tu radi cilvēkiem prieku. Vīns nav alkohols, no kā piedzerties, vīns ir spēks no zemes, arī bērzā - spēks nāk caur koku. Kur vēl smalkāks filtrs par koku! Tāpēc dzīvīgums, enerģija, ko iegūstam no šiem dzērieniem, dod spēku strādāt un dzīvot,» saka Linards.
Lai gan sākumā Linardam likās, ka vajag darboties tikai ārpus Latvijas, viņš tomēr izlēmis nenoniecināt vietējos. Un, ja atveras vietējais tirgus, nākamais solis ir iet ārpus Latvijas, ir jau nosūtīti pirmie paraugi. Bērzu sulas labi pazīst Japānā, Ķīnā, Korejā, kur tas skaitoties dievu dzēriens. Arī Austrumu zemēs zina bērzu sulu un tur varētu būt potenciāls. Bērzu sulu iegūst valstīs, kur ir kārtīga ziema ar lieliem mīnusiem, jo tad kokā esošā ciete pārvēršas cukuros. Intereses pēc urbts arī liepā un citos kokos, bet tur pat pilīte netek, savukārt kļavu Latvijā ir samērā maz. «Bērzs tomēr ir latvisks un izplatīts.»
Mārtiņš Rītiņš viņu uzaicināja līdzi uz Salone del Gusto, kur piedalās dalībnieki no visas pasaules, no Latvijas tika aizvesta zīļu kafija, lielie rupjmaizes klaipi, bērzu sulas. «Cilvēki nāca ļoti ieinteresēti, it sevišķi vecākas itāļu dāmītes. Protams, jaunā paaudze brīnās, kas tā par koku sulu, kā ko tādu var dzert,» stāsta Linards. Kundzes bažīgi noprasījušas, cik daudz dienā var dzert - vienu mazu glāzīti vai divas.
Iegūst saudzīgi
Bērzu sulu pagraba klusinātajā apgaismojumā smaržo pēc viegli rūgušām sulām, un aiz mazā lodziņa šalko koki. Sākumā bija domāts iztikt ar garāžu, bet Linardam nelikās, ka tā būtu piemērota vieta, tāpēc pagrabs speciāli celts bērzu sulām. Ir doma pagrabu atvērt ekskursantiem, jo Linards vēlas par to stāstīt citiem. Tāpēc arī viņš ar kaimiņiem nodibinājis Bērzu sulu biedrību. «Ejam tālāk, jo SIA Sula nodarbojas ar uzņēmējdarbību, bet biedrībā mēs gribam informēt cilvēkus un dalīties savā pieredze par bērzu sulu iegūšanu. Mēs bērzu sulu iegūstam ar saudzīgu metodi - izurbjam kokā 7 mm mazu caurumiņu 2 cm dziļumā. Tek varbūt tikai par 10% mazāk, nekā urbjot caurumu līdz pus serdei, bet koks krietni labāk panes mazu caurumiņu un vienā sezonā spēj to sadziedēt. Mēs gribam, lai cilvēkiem ir iespēja to izdarīt saudzīgi - lai kokam un cilvēkam labi,» viņš teic.
